Apraksts

Black Pearl

Šķīstošs, granulēts, organisks bezhlora mēslošanas līdzeklis ar humusvielu (humīnskābēm un fulvoskābēm), slāpekli un kāliju, papildināts ar sēru un organiskajām vielām.

Humusvielas ir fizioloģiski aktīvu vielu kopums, kas sastāv no aminoskābēm, ogļūdeņražiem, augu barības elementiem (N,P,K), mikroelementiem (Fe, Zn, Cu, Mn, B, Mo u.c), kas veic barības vielu akumulatīvu funkciju, saistot tās izveidojot savienojumus, kas augiem ir viegli uzņemami, regulē augsnes reakcijas līdzsvaru jonu apmaiņas reakcijās, nodrošinot skābju – bāzu apmaiņu. Humusvielas aizkavē biogēno elementu izskalošanos no vieglāka  mehāniskā sastāva augsnēm.  Humusvielas izmanto mikroorganismi, kas veic salmu un citu augu atlieku mineralizācijas procesus.
Mēslošanas līdzeklis paredzēts augu mēslošanai kā piedeva pamatmēslošanas laikā.

Sastāvs
Organiskā viela………………………………………….. 75 %,
Kopā humīnskābes un fulvoskābes………… 29 %, kur
Humīnskābes……………………………………………. 8,5 %,
Fulvoskābes……………………………………………. 20,5 %,
Kopā slāpeklis (N)……………………………………… 10 %,
Kālijs (K₂O)………………………………………………… 5 %,
Sērs (SO₃)………………………………………………… 8,5 %.

Fizikālās īpašības
Granulas Ø 2–4 mm

Humīnskābēm, kas ir humusvielu nozīmīgākā sastāvdaļa, piemīt šādas īpašības:
• Spēja ilgstoši akumulēt augšanai nepieciešamās barības vielas un mikroelementus, īpaši svarīgi- aizkavē nešķīstošu fosfora savienojumu veidošanos.
• Tās augsnē regulē augu barības vielu uzņemšanu, katjonu apmaiņu un skābekļa apmaiņu.
• Dažādu faktoru ietekmes rezultātā, uzlabo fotosintēzes produktivitāti un palielina hlorofila saturu augos, kas paaugstina ražību un augu izturību.
• Tām piemīt spēja efektīvi absorbēt dažādus kaitīgas vielas, kā toksiskos smagos metālus, un nodrošināt to izvadīšanu no organisma, tādējādi darbojoties kā bioregulatori.

Humīnskābes augsnē uzlabo augu augšanu — uzsūc, pārnēsā un mobilizē augu augšanu veicinošas vielas augsnē, tā atvieglojot šo vielu uzņemšanu caur saknēm, ievērojami samazina ūdens iztvaikošanu un palielina augu izmantoto ūdens daudzumu augsnē(sausuma gadījumā).
Fulvoskābes veicina skābekļa uzsūkšanu augu šūnās, stimulē sakņu sistēmas veidošanos, paaugstina šūnu membrānu caurlaidību, aktivizē fermentus, uzlabo augu elpošanu. Jo intensīvāka ir augu elpošana, jo augs spēj ražot vairāk bioloģiski aktīvas vielas, tādas kā vitamīnus u.c., un pats augs ir veselāks.
Kālijs trūkst vieglās augsnēs, augsnēs pēc stipriem lietiem, pēc sausuma, arī kas ir skābas un stipri sablīvētas. Nodrošinot augus ar optimālu kālija daudzumu, tie vieglāk pārcieš sausumu un aukstumu, kļūstot smagākiem apstākļiem, augs spēj pretoties dabas radītajam stresam. Kālijs piedalās sēklu un augļu nobriešanas etapā, uzlabo augu mehānisko izturību un palielina ogļhidrātu (cietes, cukura) daudzumu. Ja augam trūkst kālijs, ir ierobežota slāpekļa un fosfora uzņemšana. Kālija trūkuma gadījumā veidojas nepareiza lapu forma, jo augiem neattīstās mehāniskie audi.
Sēra nozīme augam ir līdzīga ar slāpekļa nozīmi, tikai mazākās devās sērs ietilpst katrā olbaltumvielas molekulā. Sērs ietilpst specifisku aminoskābju – cisteīna un metionīna – sastāvā, kā arī dažādu vitamīnu un enzīmu struktūrās. Šo abu elementu trūkuma gadījumā var novērot auga lapu hlorozi un stipri kavētu auga augšanu.

Lietošanas ieteikumi:
Ieteicams iestrādāt blakus sēklai ar “starta minerālmēslu” sējmašīnu, rindiņās deva 20-30 kg/ha. Ja lieto izkliedsējā ar minerālmēslu kliedētāju, ir nepieciešama lielāka deva, lai iegūtu vēlamo efektu – līdz 100 kg/ha.

• Labība, eļļas rapša, cukurbietes- 20-100 kg/ha,  var jaukt kopā ar sēklu.
• Kartupeļi- 200-300 kg/ha, kopā ar citiem mēslošanas līdzekļiem 50-100 kg/ha.
• Ziedkāposti, kāposti- 400-600 kg/ha, kopā ar citiem mēslošanas līdzekļiem 50-100 kg/ha.
• Bietes, burkāni, selerijas, pētersīļi, rāceņi, gurķi- 300-400 kg/ha, kopā ar citiem mēslošanas līdzekļiem 50-100 kg/ha.
• Salāti, redīsi, dilles, pētersīļi, zirņi, pupas, garšaugi- 200 kg/ha, kopā ar citiem mēslošanas līdzekļiem 50-100 kg/ha.
• Sīpoli, ķiploki, puravi- 300 kg/ha, kopā ar citiem mēslošanas līdzekļiem 50-100 kg/ha.
• Kabači, arbūzi, ķirbji- 300-500 kg/ha un mēslošana ar citiem mēslošanas līdzekļiem 50-100 kg/ha.
• Siltumnīcu gurķi, tomāti, paprika – 300-600 kg/ha.
• Zemenes – 200-250 kg/ha, kopā ar citiem mēslošanas līdzekļiem 50-100 kg/ha.
• Koki, krūmi veģetācijas sākumā pavasara mēslošanai 30-50 g uz augu.
• Ziedi, dekoratīvie augi, stādi -200-300 kg/ha, vai 30-50 g uz augu, vai 1,5-2 kg/1 m³ veicot substrāta sagatavošanu.

Drošība:
Uzglabāt telpās, cieši noslēgtā iepakojumā. Sargāt no tiešiem saules stariem!

Sargāt no bērniem un mājdzīvniekiem!

Izvairīties no saskares ar ādu! Ja nokļūst uz ādas, nekavējoties skalot ar lielu daudzumu ūdens.

 

Glabāšanas temperatūra – ne augstāk kā +35^o C.